rezistence
rezistence -es, s.; parasti vsk.
1.biol. Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
PiemēriDabiskā rezistence.
2.fiz. Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām). Pretestība (1).
Avoti: 6-2. sējums