Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rieciens
rieciens -a, v.
No maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā.
PiemēriPlāns rieciens.
  • Plāns rieciens.
  • Atgriezt maizes riecienu.
  • Apziest riecienu ar sviestu.
  • Viņš sēdēja un gausi koda maizes riecienā.
  • Laura pasniedzās pēc klaipa un nogrieza visapkārt pabiezu riecienu.
  • Pārpalikušo prāvo maizes riecienu zirdziņam atdodams, Andrs Lieni atkal ar acīm pavadīja..
  • Nogriezts rieciens nepielīp.
Stabili vārdu savienojumiPelnīt maizes riecienu (arī maizes kumosu, maizi).
Avoti: 6-2. sējums