Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
riekšava
riekšava -as, s.
1.Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
PiemēriKā lūdzēji mēs turam kopā saliktas delnas zem strūklas un, kad riekšavas ir pilnas, dzeram..
1.1.Tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml. šādi saliktās plaukstās. Šādi saliktās plaukstās ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriViņš.. deva man riekšavu lielo, dzelteno plūmju un zaļgani sārto, mīksto vasaras ābolu.
1.2.instr.: riekšavām, apst. nozīmē; pārn. Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
Piemēri«Kā sarkans paklājs pār ciņiem! Saujām var grābt, riekšavām. Tas tik ir dzērveņu gads!»
Avoti: 6-2. sējums