riekšava
riekšava -as, s.
1.Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
PiemēriKā lūdzēji mēs turam kopā saliktas delnas zem strūklas un, kad riekšavas ir pilnas, dzeram..
- Kā lūdzēji mēs turam kopā saliktas delnas zem strūklas un, kad riekšavas ir pilnas, dzeram..
- Zuitiņš, nometies ceļos, nadzīgi vāc kopā ogas un ar riekšavām ber kurvī.
- pārn. Pilnas vēl vasarai riekšavas. Lapās čab priecīgi vēji. Lielā puse vēl priekšā...
1.1.Tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml. šādi saliktās plaukstās. Šādi saliktās plaukstās ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriViņš.. deva man riekšavu lielo, dzelteno plūmju un zaļgani sārto, mīksto vasaras ābolu.
- Viņš.. deva man riekšavu lielo, dzelteno plūmju un zaļgani sārto, mīksto vasaras ābolu.
- Vanda aizdeva pāri riekšavu kaņepju..
- Vanags noliecas [pie strauta], pasmeļ riekšavu un mazgā vaigus, pieri. Galva drusku reibst.
- Tautā plaši lietoja arī riekšavu - vielas daudzumu, ko varēja saņemt ar kopā saliktām plaukstām.
1.2.instr.: riekšavām, apst. nozīmē; pārn. Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
Piemēri«Kā sarkans paklājs pār ciņiem! Saujām var grābt, riekšavām. Tas tik ir dzērveņu gads!»
- «Kā sarkans paklājs pār ciņiem! Saujām var grābt, riekšavām. Tas tik ir dzērveņu gads!»
Avoti: 6-2. sējums