Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rietināt
rietināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
PiemēriVecais Ziltars ņēma slauktuvi, paplīkšķināja govij uz muguras, pakasīja pieri kā laba saimniece un sēdās uz celma rietināt.
  • Vecais Ziltars ņēma slauktuvi, paplīkšķināja govij uz muguras, pakasīja pieri kā laba saimniece un sēdās uz celma rietināt.
  • Uzmeklējusi savu slaucamo, tā [Karlīne] notupās zemē un sāka «rietināt».
1.1.trans. Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
Piemēri..Grib meitiņa piena strēbt, Netīk govis rietināt.
  • ..Grib meitiņa piena strēbt, Netīk govis rietināt.
Avoti: 6-2. sējums