Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rietumi
rietumi -u, v.; tikai dsk.
1.Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule. Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
PiemēriRietumu vējš.
Stabili vārdu savienojumiRietumu garums.
2.Teritorija, kas atrodas saules rieta pusē, virzienā.
PiemēriValsts rietumi.
2.1.Zemes, kas atrodas šajā teritorijā (parasti Rietumeiropā).
PiemēriDivdesmitā gadsimta mūzikas modernistisko strāvojumu jūklī A. Honegera mūzika iezīmējās ar dziļu ētisku saturu, viņš bija viens no lielajiem humānistiem rietumu skaņu mākslā.
Avoti: 6-2. sējums