rijīgs
rijīgs -ais; s. -a, -ā
rijīgi apst.
1.Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriSākuma putraimus mazajiem pīlēniem vāra, bet tie tik rijīgi un tik ātri aug, ka drīz putraimus tikai atmiekšķē un dod nevārītus.
- Sākuma putraimus mazajiem pīlēniem vāra, bet tie tik rijīgi un tik ātri aug, ka drīz putraimus tikai atmiekšķē un dod nevārītus.
- ..[zirgs] pieklupa sienam tik rijīgi, it kā visu vezumu gribētu sagrābt..
1.1.Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSvešais paņem un kož kāri, rijīgi. Bet izsalcis viņš nav, to Čapstiņš redz, vienkārši tāda daba, ķert, grābt visu.
- Svešais paņem un kož kāri, rijīgi. Bet izsalcis viņš nav, to Čapstiņš redz, vienkārši tāda daba, ķert, grābt visu.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
PiemēriBīskaps Alberts, kārs un negausīgi rijīgs būdams, izpleta savas teritorijas arvien plašāk ap Rīgu un jaunos apgabalus ieskaitīja savās «galda zemēs».
- Bīskaps Alberts, kārs un negausīgi rijīgs būdams, izpleta savas teritorijas arvien plašāk ap Rīgu un jaunos apgabalus ieskaitīja savās «galda zemēs».
- Parādīti [lugā] vecie Gaigali - skopi, rijīgi saimnieki, kas nokalpina strādniekus, izdzen darbos vecāko dēlu, maz rūpējas par meitu..
- pārn. Rijīgās liesmas ātri apkampa visu ēku, mezdamas uz plānās sniega kārtas visapkārt sarkanas plēnes.
Avoti: 6-2. sējums