rijīgs
rijīgs -ais; s. -a, -ā
rijīgi apst.
1.Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriSākuma putraimus mazajiem pīlēniem vāra, bet tie tik rijīgi un tik ātri aug, ka drīz putraimus tikai atmiekšķē un dod nevārītus.
1.1.Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSvešais paņem un kož kāri, rijīgi. Bet izsalcis viņš nav, to Čapstiņš redz, vienkārši tāda daba, ķert, grābt visu.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
PiemēriBīskaps Alberts, kārs un negausīgi rijīgs būdams, izpleta savas teritorijas arvien plašāk ap Rīgu un jaunos apgabalus ieskaitīja savās «galda zemēs».
Avoti: 6-2. sējums