rise
rise -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
PiemēriPajūgi saradās no malu malām un.. pa vienam uzlīgoja uz ezera ledus, lai pa zemnieku iešļūcinātu ragavu risi brauktu uz pretējo krastu.
2.Iegriezta svītra (priekšmetā).
PiemēriDekoratīva rise.
Avoti: 6-2. sējums