ritēt
ritēt parasti 3. pers., rit, pag. ritēja; intrans.
1.Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā. Arī rotēt.
PiemēriVeltnis rit.
- Veltnis rit.
- Ritoša lode.
- ..balsta virsma un ritošais ķermenis deformējas..
- Kā čūska milzīga pa valni vilciens lokās, Un ripu ripām rit aiz rata rats..
- Patīkami atzīmēt, ka [lietišķās mākslas] meistari tiecas dekoratīvi izkopt.. senos trauku rotāšanas paņēmienus.. uz ritošas virpas..
- pārn. ..kalnā bija ļoti jauks laiks, un saulīte ritēja vai zemes virsū.
- pārn. Kā pelēka pele mans lauku ceļš ritēs uz turieni.., kur noslēpies mazs manas bērnības velniņš..
1.1.Tīties (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
PiemēriĶēde ritēja no veltņa ar spalgu, smilkstošu skaņu, Laura mehāniski grieza rokturi, kamēr ķēde izbeidzās, un viņa apķērās, ka spainis sen nolaists akas dibenā..
- Ķēde ritēja no veltņa ar spalgu, smilkstošu skaņu, Laura mehāniski grieza rokturi, kamēr ķēde izbeidzās, un viņa apķērās, ka spainis sen nolaists akas dibenā..
1.2.Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriTad rati sāk ritēt gāzelēdamies, un viņai liekas, ka tie nupat pārmetīs kūleni.
- Tad rati sāk ritēt gāzelēdamies, un viņai liekas, ka tie nupat pārmetīs kūleni.
- ..vilciens lēni ritēja pāri Donavai uz Rumāniju.
Stabili vārdu savienojumiRitošais (arī ripojošais) transportlīdzeklis.
- Ritošais (arī ripojošais) transportlīdzeklis — Transportlīdzeklis, kam ir riteņi.
- Ritošais sastāvs — Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
1.3.pārn. Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
PiemēriMēness rit.
- Mēness rit.
2.Tecēt, plūst (par šķidrumiem).
Piemēri..divas lielas asaras atraisījās iz kvēlošiem [kvēlojošiem] plakstiņiem un ritēja pār vaigiem uz zemi..
- ..divas lielas asaras atraisījās iz kvēlošiem [kvēlojošiem] plakstiņiem un ritēja pār vaigiem uz zemi..
- Gravā no zemes sūcas avots, nekad neaizsaldams. Kļuvis par tērci, tas gar alkšņu saknēm rit uz Gauju..
- Viņam dzīslās rit darba cilvēka asinis, cēlies tepat no Aizputes..
- pārn. Tad, kamēr vēl jaunība dzīslās mums rit, Lai jautrībai neļaujam beigties!
3.Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
PiemēriDarbi rit pilnā sparā.
- Darbi rit pilnā sparā.
- Pie pansionāriem bieži nāca paziņas, jauni cilvēki, un dzīve pa svētdienām, visvairāk pa sestdienas vakariem, ritēja jautri.
- ..balle ritēja bez sevišķiem starpgadījumiem..
- Ikdiena ritēja savu gaitu, un vienīgais, ko Iva šad un tad atļāvās - izkustināt savu rakstāmgalda sēdētāju un aiziet abiem ciemos.
Stabili vārdu savienojumiRitēt savu gaitu.
- Ritēt savu gaitu — Tikt īstenotam, notikt neatkarīgi (no kā).
4.Pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem).
PiemēriDzīve ritēja rāmi, bez sevišķa prieka uzplūdiem un bez lieliem satricinājumiem.
- Dzīve ritēja rāmi, bez sevišķa prieka uzplūdiem un bez lieliem satricinājumiem.
- Tepat pie jūras šajā ritumā ritējusi arī bērnība un jaunība, kur tagad aizrit mūžs.
4.1.Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem). Pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
Piemēri..laiks ritēja gausi, gurdeni un nesekmīgi.
- ..laiks ritēja gausi, gurdeni un nesekmīgi.
- Nemanot ritēja stundas, pienāca vakars.
- Rāmi ritēja diena pēc dienas, kamēr pienāca pavasaris ar savām ilgām un cerībām.
- Svētdien pirmo reizi varēja manīt, ka vasara rit uz galu.
4.2.Būt secīgam (noteiktā veidā) – piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
PiemēriUn domas pēkšņi sāka ritēt kā kamols, kas satverts pie īstā gala.
- Un domas pēkšņi sāka ritēt kā kamols, kas satverts pie īstā gala.
- Aiz viegli ritošiem pantiņiem [lugā] ne īsti raksturs noķerams, ne doma.
- ..viņa bija ar kaut ko neapmierināta. Stīvējās. Atcirta ātrā, ritošā valodā.
Avoti: 6-2. sējums