ritums
ritums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → ritēt2.
PiemēriPēc Daugavas rituma noteica sējas laiku, pareģoja slapju vai sausu vasaru.
3.Paveikta darbība, rezultāts → ritēt4.
PiemēriCilvēka mūža ritums liekas dabisks un gluds, ja to novēro no malas. Tad jaunību nomaina brieduma gadi un brieduma gadus vecums tikpat mierīgi, bez satraukuma un bailēm, kā rītu nomaina pusdiena un pusdienu vakars.
4.Ritms. Arī (kā) ritma īpatnību kopums.
Piemēri..katram dzejolim Rainis meklē arī jaunu ārējo formu, panta arhitektūru, ritumu..
Avoti: 6-2. sējums