Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rožainums
rožainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTe līgo zalkšu sūreņu vāles ar savu tikko jaušamo rožainumu.
Avoti: 6-2. sējums