robežšķirtne
robežšķirtne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
PiemēriUzvaras svētkos, šajā kara un miera robežšķirtne, mēs ne vien atskatāmies pagātnē, bet, saprotams, domājam arī par nākotni.
Avoti: 6-2. sējums