robeža
robeža -as, s.
1.Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
PiemēriPSRS jūras robeža
Stabili vārdu savienojumiPārkāpt robežu. Robežas grāvis.
1.1.parasti dsk. Teritorija, telpa, to daļas, ko šķir (no kā) šāda līnija, kas piekļaujas šādai līnijai.
PiemēriBieži gadās, ka pie Pumpura griežas cilvēki, lai viņu māju robežās tiktu iemērīti auglīgākie zemes gabali.
2.Tas (atšķirība, pazīmju kopums), kas nošķir, atdala (parasti) divas vai vairākas parādības, priekšmetus.
PiemēriRobeža starp fizisko un garīgo darbu.
2.1.Laikposms, laika moments, pēc kura sākas kas cits.
PiemēriPagātne... kas ir pagātne? Tā ir nosacīti pieņemta laika robeža.
3.Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
PiemēriSajūsmas robeža.
3.1.dsk. lok.: robežās, apst. nozīmē Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
PiemēriLikuma robežās.
4.mat. Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
PiemēriFunkcijas dabiskā robeža.
Stabili vārdu savienojumiNovilkt robežu. Robežu zinātne. Vārda robeža. Zilbes robeža.
Avoti: 6-2. sējums