robežot
robežot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
PiemēriRūjienas novadu robežojot: ziemeļos - Igaunija, austrumos - Valkas rajons, dienvidos - Seda, rietumos - Mazsalaca.
- Rūjienas novadu robežojot: ziemeļos - Igaunija, austrumos - Valkas rajons, dienvidos - Seda, rietumos - Mazsalaca.
1.1.intrans.
PiemēriKoku vardes izplatības areāls robežo ar Latvijas PSR dienvidrietumu daļu.
- Koku vardes izplatības areāls robežo ar Latvijas PSR dienvidrietumu daļu.
2.Būt par (kā) robežu (2).
PiemēriKatra organisma dzīvi robežo divi momenti - tapšana un miršana.
- Katra organisma dzīvi robežo divi momenti - tapšana un miršana.
- 1957. gadā Lielās Oktobra revolūcijas 40 gadu jubilejai veltītā Republikāniskā mākslas izstāde palikusi atmiņā kā patiesi nozīmīga parādība.. glezniecības attīstībā. Šī izstāde robežoja noietu posmu ar jauna ceļa sākumu.
Avoti: 6-2. sējums