Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
robojums
robojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → robot. Robu kopums (piemēram, priekšmetā).
PiemēriBumbveida vāžu formas mākslinieks nereti atvasina no sensenā vārāmā trauka, to atturīgi rotājot ar plastisko līkloču robojumu vai bedrīšu rindu.
Avoti: 6-2. sējums