Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rodiola
rodiola -as, s.
Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
PiemēriPēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji ļoti interesējas par kādu biezlapju dzimtas augu, ko tautas medicīna lieto ziemeļu iedzīvotāji. Tā ir rožaina rodiola - «zelta sakne», visai līdzīga mūsu laimiņiem.
Avoti: 6-2. sējums