rokrokā
rokrokā apst.
1.Turot vienam otra roku.
PiemēriViņa nelaidās vaļā no draudzenes rokas, jo juta neērtību iet rokrokā ar Pēteri pa miestiņa ielu..
1.1.No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
PiemēriPēc dažām minūtēm vīri jau bija uz [degošās mājas] jumta. Citi rokrokā nesa no kanāla ūdeni un sniedza pa kāpnēm augšā...
1.2.pārn. Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
PiemēriGrūti, ļoti grūti strādāt, ja nav kontakta ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vajadzētu iet rokrokā.
Avoti: 6-2. sējums