romantika
romantika -as, s.; parasti vsk.
1.Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
PiemēriPirmo un vienīgo mīlestību, kas no romantikas izauga varonībā, apdziedāja Mirdzas Šmithenes Rūtiņa.
1.1.Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
PiemēriPāri gluži kā ugunsputni šaudījās zeltainsārtas kaijas, vienīgi to negantā ķērkoņa nesaskanēja ar rīta krāsu un klusuma romantiku.
Avoti: 6-2. sējums