Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ronis
ronis -ņa, v.
1.dsk.; zool. Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
Stabili vārdu savienojumiAusaino roņu dzimta.
  • Ausaino roņu dzimta Roņveidīgo dzimta, pie kuras pieder lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kam ir ārējā auss (piemēram, jūras lauvas, kotiki).
2.Šīs dzimtas dzīvnieks.
PiemēriPelēkais ronis.
  • Pelēkais ronis.
  • Plankumainais ronis.
  • Pogainais ronis.
  • Roņu tauki.
  • Roņu mednieks.
  • Roņi parasti turas baros. Tie ne tikai lieliski peld, bet ieniruši var uzturēties zem ūdens vairāk nekā 10 minūtes.
  • Deviņus polārās nakts mēnešus viņi [polārpētnieki] bija mitinājušies no akmeņiem, sūnām un roņu ādām celtā būdā..
  • sal. Ieva peldēja slikti, bet es ūdenī jutos kā ronis..
Avoti: 6-2. sējums