Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rubāto
rubāto nelok., v.; mūz.
Atkāpe no stingra tempa.
PiemēriIepriecināja Ravēla «Sonatīnes» atturīgi smalkais.. izpildījums. Vienīgais, ko šeit vēl varēja vēlēties, - vietām mazliet brīvāks rubāto.
Avoti: 6-2. sējums