Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rubīns
rubīns -a, v.
Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
PiemēriPēc dimanta korunds ir viscietākais minerāls. Tā dzidros, sarkanos paveidus sauc par rubīniem..
  • Pēc dimanta korunds ir viscietākais minerāls. Tā dzidros, sarkanos paveidus sauc par rubīniem..
  • Atkarībā no vērtības dārgakmeņus iedala 3 grupās. Pie pirmās grupas pieder: dimants, rubīns, safīrs, smaragds, aleksandrīts..
  • Katru rubīnu slīpē ar trim diskiem un iegūst 57 šķautnes.
  • sal. Iva pacēla savējo [glāzi] pret gaismu, un tumši sarkanais, mazliet sabiezējušais.. dzēriens lauza gaismas starus kā rubīns.
Stabili vārdu savienojumiRubīna gredzens.
Avoti: 6-2. sējums