rudens2
rudens -ais; s. -a, -ā
rudeni apst.
Ar rudu nokrāsu. Ieruds. Rudgans.
PiemēriMikiņš skraida no gatves līdz strautam un dzied: «Visi lauki rudeni, tāpēc sauc par rudeni!»
- Mikiņš skraida no gatves līdz strautam un dzied: «Visi lauki rudeni, tāpēc sauc par rudeni!»
- Viņas roka nemierīgi glāstīja zirga kaklu. Rudenās matu šķipsnas brīdi piekļāvās dzīvnieka tumši brūnajām krēpēm.
Avoti: 6-2. sējums