Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ruinēt
ruinēt [ru-inēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sagraut.
PiemēriRuinēt ēku.
2.Pazudināt (cilvēku).
PiemēriEs jautāju: «Kas tad tev kaiš?» - «Es esmu galīgi ruinēts,» viņš atbildēja vēl skumjāk. - «Jā, bet kas tad tevi ruinēja? Vai darbā kāda nelaime?»
Avoti: 6-2. sējums