runīgums
runīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Runība.
PiemēriArtūrs Filipsons mēdza gan klusēt un klausīties citu sarunās, gan atplaukt runīgumā, atmirdzēt sulīgā, neatvairāmā humorā.
Avoti: 6-2. sējums