rupjība
rupjība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → rupjš7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKļūdās tie, kas domā, ka rupjība ir rakstura īpašība. Rupjība ir pirmām kārtām audzināšanas trūkums.
2.Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens. Nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
PiemēriRunāt rupjības.
Avoti: 6-2. sējums