rupjība
rupjība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → rupjš7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKļūdās tie, kas domā, ka rupjība ir rakstura īpašība. Rupjība ir pirmām kārtām audzināšanas trūkums.
- Kļūdās tie, kas domā, ka rupjība ir rakstura īpašība. Rupjība ir pirmām kārtām audzināšanas trūkums.
- Īpaša vienkāršās sarunu leksikas kategorija ir vulgārismi, tas ir, vārdi un teicieni, kurus to rupjības un nepieklājības dēļ uzskata par neciešamiem un nelietojamiem ne tikai literārā valodā vispār, bet pat arī vienkāršā sarunā..
2.Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens. Nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
PiemēriRunāt rupjības.
- Runāt rupjības.
- ..svarīga pašsavaldīšanās un paškontrole. Ar rupjību, uzkliedzieniem un apvainojumiem vēl neviens nav pierādījis savu taisnību.
Avoti: 6-2. sējums