Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rupjums
rupjums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rupjš1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Izmērs pēc šķērsgriezuma.
PiemēriIzsējas normas ir atkarīgas no.. audzēšanas paņēmiena, sēklu rupjuma un sēklu kvalitātes. Sēklu rupjumu raksturo sēklu skaits viena svara vienībā.
2.Vispārināta īpašība → rupjš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAuduma rupjums.
3.Vispārināta īpašība → rupjš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMaluma rupjums.
4.Vispārināta īpašība → rupjš4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĀdas rupjums.
5.Vispārināta īpašība → rupjš5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUz priekšu izvērstais, plastiski izceltais deguns, it kā nejauši iezīmētā acs, nelielais iedobums mutes vietā liecina par rupjumu un primitīvismu [skulptūras] apdarē.
6.Vispārināta īpašība → rupjš6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
7.Vispārināta īpašība → rupjš7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka rupjums.
8.Vispārināta īpašība → rupjš8, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDisciplīnas pārkāpuma rupjums.
Avoti: 6-2. sējums