rutīna
rutīna -as, s.; parasti vsk.
1.Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
PiemēriTāpat kā visos teātros senjori nāk ar meistarību, ar savu profesionālās vērtības apziņu. Dažkārt to sauc par rutīnu, bet tas nav vārds ar noniecinājuma pieskaņu, drīzāk - cieņas apliecinājums.
2.Šablonisks, konservatīvs darbības, darba veids.
PiemēriIeslīgt rutīnā.
Avoti: 6-2. sējums