Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rutils
rutils -a, v.
Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
PiemēriVislielākās ilmenīta un rutila iegulas zināmas gar Austrālijas austrumu piekrasti..
Avoti: 6-2. sējums