Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rutinēts
rutinēts -ais; s. -a, -ā
rutinēti apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga rutīna1. Tāds, kas balstās uz rutīnu (piemēram, par darbību).
Piemēri..apgūstot jebkuru darba iemaņu, izstrādājas maksimāli vienkāršu, mērķtiecīgu un vienveidīgu operāciju cikls, kurš ir iespējami automātisks. Tieši tas ļauj jebkuru rutinētu operāciju veikt nekļūdīgi bez tiešas apziņas līdzdalības - kā labi nostiprinājušos refleksu.
2.Tāds, kurā izpaužas rutīna2.
PiemēriKoristi nedzied rutinēti, iemācītas frāzes, bet, uzmanīgi sekojot diriģentam, visu laiku dzīvo arī paši līdzi daiļrades procesā.
3.Rūdīts, arī viltīgs.
Piemēri«Un tomēr viņš nebija kā šie lielpilsētas rutinētie izvirtuļi vai pašapmierinātie lelles!»
Avoti: 6-2. sējums