Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rutks
rutks -a, v.
1.Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
PiemēriVasaras rutks.
  • Vasaras rutks.
  • Ziemas rutks.
  • Baltais rutks.
  • Melnais rutks.
  • Jau ap 12. gadsimtu Latvijas teritorijā kultivēja kāpostus, rutkus un sīpolus..
  • sal. Puikas kā rutki.
  • Bērns, rotaļādamies mežmalā, izrok velna rutka sakni, pasūkā to, saindējas..
  • Viņš vēl tagad, rādās, ir vesels kā rutks un izskatās pēc cilvēka briedumā, nevis pēc sirmgalvja.
Stabili vārdu savienojumiVelna rutks. Vesels kā rutks.
2.Šī auga sakne.
PiemēriRutku sula.
  • Rutku sula.
  • Rutki sekmē kuņģa sulas izdali, to šķiedrviela veicina zarnu darbību..
  • Sasmalcinātus rutkus un burkānus samaisa ar krējumu, sāli, pārkaisa zaļumus.
Avoti: 6-2. sējums