rutks
rutks -a, v.
1.Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
PiemēriVasaras rutks.
- Vasaras rutks.
- Ziemas rutks.
- Baltais rutks.
- Melnais rutks.
- Jau ap 12. gadsimtu Latvijas teritorijā kultivēja kāpostus, rutkus un sīpolus..
- sal. Puikas kā rutki.
- Bērns, rotaļādamies mežmalā, izrok velna rutka sakni, pasūkā to, saindējas..
- Viņš vēl tagad, rādās, ir vesels kā rutks un izskatās pēc cilvēka briedumā, nevis pēc sirmgalvja.
Stabili vārdu savienojumiVelna rutks. Vesels kā rutks.
- Velna rutks — Velnarutks.
- Vesels kā rutks — Pilnīgi vesels.
2.Šī auga sakne.
PiemēriRutku sula.
- Rutku sula.
- Rutki sekmē kuņģa sulas izdali, to šķiedrviela veicina zarnu darbību..
- Sasmalcinātus rutkus un burkānus samaisa ar krējumu, sāli, pārkaisa zaļumus.
Avoti: 6-2. sējums