rušināties
rušināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
PiemēriRušināties dārzā.
1.1.pareti Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties1.
PiemēriKalps sāka rušināties pa trūdu kaudzi un izvilka no tās vienas trepītes tieviem, tieviem kāpslīšiem.
1.2.pārn.; sar. Gausi, neražīgi strādāt.
PiemēriTēvs.. nejaudāja nekādu lielāku darbu uzņemties - rušinājās vairāk tikai pa māju, kādus mazākus galdnieka darbiņus strādādams un trauciņus taisīdams..
2.Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
PiemēriTu mazais puisīt, kas vēl nesen rušinājies pa Gaujmalas smiltīm, cik tevi nerāja, lai viens tu nebradā ūdenī..
Avoti: 6-2. sējums