rācenis
rācenis -ņa, v.
1.Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
PiemēriRāceņu baltenis.
- Rāceņu baltenis.
- Rāceņu lapgrauzis.
- Rācenis pieder pie plašās krustziežu augu dzimtas. Tam ir daudzas šķirnes. Pārtikai izmanto saknes, kas ir sulīgas un garšīgas.
- Jau ap 12. gadsimtu Latvijas teritorijā kultivēja kāpostus, rutkus un sīpolus.. Vēl pirms tam audzēja rāceņus..
- Galda rāceņi.. Sakne plakana vai plakani apaļa.. Miza zeltdzeltena vai bālgani dzeltena, gluda, mīkstums balts.
- Turnepši jeb lopu rāceņi.. ir divgadīgs augs ar sulīgi uzbriedušu sakni. Saknes mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā, ar īpatnēju garšu un smaržu, ēdams.
Stabili vārdu savienojumiLauka rācenis. Lopbarības (arī lopu) rāceņi.
- Lauka rācenis — Viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi.
- Lopbarības (arī lopu) rāceņi — Turnepši.
1.1.Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
PiemēriVārīt rāceņus.
- Vārīt rāceņus.
- Rāceņa garša.
2.apv. Kartupelis.
PiemēriRāceņus, ko skolā māca saukt par kartupeļiem, - tos varēja.. apēst līdz pēdējai drupačai..
- Rāceņus, ko skolā māca saukt par kartupeļiem, - tos varēja.. apēst līdz pēdējai drupačai..
Avoti: 6-2. sējums