sābris
sābris -ra, v.
sābrs -a, v.; retāk
1.vēst. Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
2.apv. Kaimiņš.
Piemēri..Jurģa kaimiņš pietrūkās kājās un iesaucās skaidri latgaliski pa visu pagrabu: «Asotes Steģis! Sābris Steģis!»
Avoti: 7-1. sējums