Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sādža
sādža -as, s.; vēst.
1.Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
PiemēriKādreiz te bija sādža. Kā jau parastas Latgales sādžas - ar galveno olnīcu pa vidu, bet apkārt mājas ielikušiem.. jumtiem..
2.Vēsturiski izveidojusies, neliela, sameta kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvoto vieta (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriKā vairums krievu sādžu, arī šī stāvēja pašā kalnā.. Tā bija vidēja lieluma ar mazliet vairāk nekā trīsdesmit dzīvojamām mājām..
Avoti: 7-1. sējums