sātans
sātans -a, v.; rel., mit.
1.Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
PiemēriSātana kults.
- Sātana kults.
- Ar vārdiem eņģelis, ar darbiem sātans.
- Uz sausās sūnas mežā sātans guļ; Viņš brīžam labsajūtā asti kuļ Un apskata ar spalvām klātās plaukstas.
Stabili vārdu savienojumiKā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts.
- Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts sar. — 1. Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.2. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
1.1.pārn.; sar. Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
PiemēriRatu meistars viens pats palicis dibenistabā.. Vanags viņu sapurināja krietni. «Tev domāt! Vai tu, sātan, man tos ratus taisi ar' vai nē?»
- Ratu meistars viens pats palicis dibenistabā.. Vanags viņu sapurināja krietni. «Tev domāt! Vai tu, sātan, man tos ratus taisi ar' vai nē?»
- Sucmaņi dzēra līdz ritam. Taču sātaniem laikam bija čuguna iekšas.
- ..velkas [bēris], ar asti dzenā mušas.. «Izlaidies, sātans,» vedējs noburkšķ, taču bez dusmām..
Avoti: 7-1. sējums