sāts1
sāts -a, v.; parasti vsk.
1.Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
PiemēriPareizs uzturs dod arī sāta sajūtu, t.i., cilvēks no vienas ēdienreizes līdz otrai jūtas paēdis un nesajūt izsalkumu.
- Pareizs uzturs dod arī sāta sajūtu, t.i., cilvēks no vienas ēdienreizes līdz otrai jūtas paēdis un nesajūt izsalkumu.
- Kad iestājās sāts, Tigris [tīģeris] meta maltītei mieru, smagi un laiski aizlīda pa avenājiem uz slēpni..
- Miķelis: Kaut reizi saēsties un sajust sātu!
1.1.Tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
PiemēriMaizei nav sāta.
- Maizei nav sāta.
- Tu izej cerīgs rudens pļaujā Un saber graudus apcirkņos, Un tici, ka ik dzirnu malums Tev sāta pilnu maizi dos.
2.Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā).
PiemēriTomēr talcinieki šoreiz sagadījušies tādi vien rāmi un pieklājīgi, iedzēra, bet ne pār mēru, ēda ar sātu,.. tējas kannas gan allaž bij jāpiepilda, bet cukura trauciņš kritās tikai lēnām.
- Tomēr talcinieki šoreiz sagadījušies tādi vien rāmi un pieklājīgi, iedzēra, bet ne pār mēru, ēda ar sātu,.. tējas kannas gan allaž bij jāpiepilda, bet cukura trauciņš kritās tikai lēnām.
- Ēsts un dzerts tika bez sāta un jēgas. Šķita, ka treknās maltītes dalībnieki dienām ilgi būtu sēdējuši pie sāls un maizes.
- Varbūt [izsalkuši] tādēļ, ka visi bijām jauni, vēl augoši, ka zvērēni, kuri nezina sāta.
Avoti: 7-1. sējums