Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sēņotne
sēņotne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; bot.
Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem. Micēlijs.
PiemēriSēnes organisma pamatdaļa ir sēņotne..
Avoti: 7-1. sējums