sēklis
sēklis -ļa, v.
Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
PiemēriSmilšu sēklis.
- Smilšu sēklis.
- Akmeņains sēklis.
- Koraļļu sēklis.
- Uzskalojuma sēklis.
- Uzbraukt sēklim.
- Zvejot sēkļos.
- Līča ūdeņi [jūrā] gulēja tik gludi kā sastinguši, skaidri varēja saredzēt dibenu vēl aiz trešā sēkļa.
- Pašā grīvā.. kuģis «Rafaels».. uzsēdās uz sēkļa un bija spiests gaidīt, kamēr paisums to noceļ no sēres.
- Sēres smilts ir ar stipri noapaļotiem maza caurmēra graudiem. Šī tipa smilts tiek pārnesta vētras laikā un nosēžas, veidojot sēkļus.
- pārn. ..jo sarežģītāka kāda personība, jo vairāk un dziļāk tā pazīst vientuļo stundu sēkļus ar nežēlīgām pārdomām un nežēlīgu sevis izvērtēšanu.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz sēkļa. Kontinenta sēklis.
- Būt uz sēkļa sar. — Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
- Kontinenta sēklis — Sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
Avoti: 7-1. sējums