sērdienis
sērdienis -ņa, v.
sērdiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; t. poēt.
1.Bērns, kas zaudējis abus vecākus. Bārenis.
PiemēriSkolā mums stāstīja - bārenim neesot tēva vai mātes, sērdienim neesot abu vecāku.
2.Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
PiemēriSērdieņi - dažādu cēloņu dēļ smagā feodālā atkarībā nokļuvuši agrīnie dzimtcilvēki.
Avoti: 7-1. sējums