sērkociņš
sērkociņš -a, v.
Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
PiemēriKoka sērkociņš.
- Koka sērkociņš.
- Papes sērkociņš.
- Sērkociņu kārbiņa (arī kastīte).
- Sērkociņu fabrika.
- Klusi sprakšķēdams, Kaspara pirkstos apdzisa sērkociņš.
- Pirmo fosfora sērkociņu ražošana sākās 1833. gadā.
- Ap 60% PSRS sērkociņu eksporta dod Latvijas sērkociņi.
- Šoferis drūmā mierā ielika mutē papirosu. Rāva vienu sērkociņu - tas nedega, rāva otru - tas arī nedega.
- Gāzes pavards atgriezts šņāca.. Tad Melita uzrāva sērkociņu un gāze aizdegās ar skaļu sitienu.
- Tā drīz vien izbeidzās sērkociņi. Pēdējo izvilka, par laimi, uz rīta pusi, kad jau sāka svīst gaisma.
- Saimnieks.. pielaida sērkociņu krāsnī sabāztiem iekuriem un malkai.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu.
- (Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu — Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- Izvilkt sērkociņu(s) — Uzraujot izlietot (parasti vairākus) sērkociņus.
- Pielaist sērkociņu — Aizdedzināt ar sērkociņu.
Avoti: 7-1. sējums