sērs2
sērs -ais; s. -a, -ā
sēri apst.
1.Tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas. Arī grūtsirdīgs.
PiemēriGaišmataini zilacainā.., sēra sapņotāja. Padevīga un garlaicīga, izturīga, liecama un nesalaužama, uzupurēšanās spējīga, bet bez karstuma asinīs..
- Gaišmataini zilacainā.., sēra sapņotāja. Padevīga un garlaicīga, izturīga, liecama un nesalaužama, uzupurēšanās spējīga, bet bez karstuma asinīs..
- pārn. Viens stāv ar pušu lauztu spītu, un otrs guļ uz zemes sērs - par strauju paklanījies vītols, par zemu paklanījies bērzs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība. Tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
PiemēriSēras atmiņas.
- Sēras atmiņas.
- Sēra dziesma.
- Sērs brīdis.
- Prātā sēra atziņa, ka laimes meklēšana nenesīs nekādu prieku, vienīgi aizvedīs projām no mājām, no ierastās vietas, no šīs.. tumšpelēkās.. dienas. Bezcerība.
- Šur tur tikai ganu meitas dzirdēja dziedam, un arī viņu balsīs šķitās rudens vēju sērā pieskaņa.
Avoti: 7-1. sējums