sērt
sērt seru, ser, ser, pag. sēru; trans.; novec.
1.Parasti savienojumā «sērt riju»: likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
PiemēriRobežnieku ļaudis sēra pirmo rudzu riju. Juris ar meitu veda rudzus mājā, citi strādnieki sēra tos rijā.
1.1.intrans.
PiemēriIesāka sērt. Jaunais Francisks deva koka dakšām kūli pēc kūļa pa zemajām rijas durvtiņām..
Avoti: 7-1. sējums