Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sīkpilsonis
sīkpilsonis -ņa, v.
sīkpilsone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Kapitālismā – neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
PiemēriSīkpilsoņu kārta.
  • Sīkpilsoņu kārta.
  • Plānojums ar kopējo caurstaigājamo dzīvojamo istabu.. un ar vairākām nelielām guļamtelpām tiešām ideāli atbilst vidēji pārtikušas sīkpilsoņu ģimenes vajadzībām.
  • No latviešu literatūras klasiķa Zeiboltu Jēkaba romāna «Ūdens burbuļi» izveidots dramatizējums, kas stāsta par nelielu pilsētiņu Skabuni, par latviešu sīkpilsoņu lētprātību..
  • Nedomāju, ka mūsu sievietei jāseko kādreizējam vācu sīkpilsoņu principam,.. bet esmu pārliecināta, ka bērnu audzināšana ģimenē un mājas solis ir līdzvērtīgi jebkuram derīgam darbam.
1.1.pārn. Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
PiemēriIna:.. mēs taču neesam sīkpilsoņi, kur sievai ēdiens un virtuve, bet vīram - sabiedrība un garīgais darbs!
  • Ina:.. mēs taču neesam sīkpilsoņi, kur sievai ēdiens un virtuve, bet vīram - sabiedrība un garīgais darbs!
  • Pirmais apmeklētājs.. atgādināja sīkpilsoni, kas pieklājības pēc atnācis uz gleznu galeriju.
Avoti: 7-1. sējums