sīks
sīks -ais; s. -a, -ā
sīki apst.
1.Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
PiemēriSīks olis.
- Sīks olis.
- Sīkas skrūves.
- Sīkas detaļas.
- Sīki putraimi.
- Sīki vilnīši.
- Sīki burti.
- Sīka pora.
- Sīkas ieliņas.
- Sīki zemes gabali.
- ..tālāk attīstot būvmateriālu,.. mājturībā vajadzīgo sīko priekšmetu un citu tautas patēriņa preču ražošanu, maksimāli jāizmanto šīm vajadzībām vietējie izejvielu un materiālu resursi.
- Speķi sagriež sīkos gabaliņos un pannā sacep gaiši dzeltenbrūnu..
- ..Gājāt No nameļiem sīkiem un greiziem, No savām pievārtēm šaurām..
- ..daudzas Latvijas mazās upes, piemēram, Lielupes sīkās pietekas, mūsu dienās ir nabagākas ar ūdeni nekā pirms dažiem gadsimtiem.
1.1.Ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu).
PiemēriSīki tīmekļi.
- Sīki tīmekļi.
- Vērpējas: Riti, riti, ratiņu, Teci, spolīti, Velc sīku, smalcinu Baltu pavedieniņu..
1.2.Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
PiemēriViņš.. sīkiem, steidzīgiem soļiem pārtipināja otrpus ielas..
- Viņš.. sīkiem, steidzīgiem soļiem pārtipināja otrpus ielas..
1.3.Tāds, kam ir maza vērtība, arī apjoms. Niecīgs, arī lēts.
PiemēriSīka monēta.
- Sīka monēta.
- Mūsu klases puišiem patika Daira - viņa saņēma zīmītes, sīkas dāvanas.
- ..viņš izņem no kabatas grāmatiņas vairākas naudaszīmes un uzsviež uz galda. «Šikajiem izdevumiem!»
- Kasierei bija liela skaitīšana, kamēr visu sīko naudu saskaitīja.
Stabili vārdu savienojumiSīka nauda.
- Sīka nauda — Sīknauda.
2.Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
PiemēriSīks puisēns.
- Sīks puisēns.
- Sīks šunelis.
- Sīks kukainis.
- Sīki pirksti.
- Virs augumā nebija no dižajiem, blakus sievai viņš izskatījās sīks un tāds kā nožēlojams.
- Pašreiz.. nevēlami savairojušies sīļi, kas posta sīko putnu ligzdas..
- Helga bija mazliet piesarkusi, apakšlūpu viegli pieturēja sīku, baltu zobu rinda.
2.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriSīka smilga.
- Sīka smilga.
- Sīks zars.
- Sīkas saknes.
- Kad pāriet pār upi sākas zems, sīkiem alkšņiem klāts līdzenums.
- Virs pļavas sīkajiem ziediem bariņos plivinājās dzelteni un balti tauriņi.
- Tupeņi dīga vilcinādamies, lakstiņi sīki un bāli.
2.2.ar not. galotni. Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, lielumu.
PiemēriSīkā gandrene.
- Sīkā gandrene.
- Sīkais liepu mizgrauzis.
- Viengadīgas neziemojošas sēklu nezāles.. ir.. sīkās nātres, dzeļošās nātres..
- Lielās dzērvenes.. un sīkās dzērvenes.. ir ložņājoši pundurkrūmi un galvenokārt tikai purva augi..
2.3.lietv. nozīmē: sīkais, -ā, v.; sar. Bērns.
PiemēriSaulvedis: Tēvus un, galvenais, mātes, kas spēj atteikties no sīkajiem, kas pamet, atstāj... es viņus nekad laikam nespēšu saprast.
- Saulvedis: Tēvus un, galvenais, mātes, kas spēj atteikties no sīkajiem, kas pamet, atstāj... es viņus nekad laikam nespēšu saprast.
- Pa celiņu pajauna sieviete stūma bērna ratiņus, un bars pievērsās viņai. «Jums tur ir sīkais, ja?»
- Daumanta bloknotā.. parādījās kustīgā mazuļa attēli - sīkais bāž mutē kājas īkšķi, smejas ar platu, bezzobainu muti, pēta grabulīti, sīkajam birst asaras.
3.Tāds, kas sastāv no ļoti mazām, parasti viendabīgām, daļām, elementiem.
PiemēriSīks sniedziņš.
- Sīks sniedziņš.
- Loga tumšo stiklu pārklājusi sīka miglas rasa..
- Arvien vēl margo sīks, silts lietutiņš. Audzelīgs.
- Līņāja smalka, sīka migliņa.
3.1.Tāds, kas sastāv no ļoti mazām zīmēm, ļoti maziem raksta elementiem.
PiemēriJa Inga netika norunātā laikā, Ģirts dobumā vienmēr atrada ar viņas sīko, stāvo rokrakstu aprakstītu papīra lapiņu.
- Ja Inga netika norunātā laikā, Ģirts dobumā vienmēr atrada ar viņas sīko, stāvo rokrakstu aprakstītu papīra lapiņu.
- ..Tu nevari atlikt sāņus, tev jāizlasa Šīs sīkās un skaitju bagātās laikrakstu rindas.
- pārn. Tu esi dzimis pasaulē ar kadiķogu sprakstiem, ar ošu vārdiem mūžīgiem, ar sīkiem skuju rakstiem.
3.2.Tāds, ko veido, parasti viendabīgu, neilgu elementu virkne (par norisi, darbību).
PiemēriSīks pulss.
- Sīks pulss.
- Sīkas trīsas.
- Sīku riksīti tas [zirgs] palaida tikai pa līdzenu un cietu ceļu. Bet pret kalnu kāpa lēni un apdomīgi.
- Anitrai pēkšņi kļuva auksti. Visu ķermeni purināja sīki drebuļi.
4.Tāds, kura intensitāte, arī iedarbība ir vāja (par parādībām dabā).
Piemēri..Es klausos un jūtos kā lapa, Kā dreboša apses lapa, Kas trīso vissīkākā vējā.
- ..Es klausos un jūtos kā lapa, Kā dreboša apses lapa, Kas trīso vissīkākā vējā.
- pārn. Jums gars ir ticis neass Un spējas sīkušas, Vairs neizšķirat strāvu No sīkas vēsmiņas.
4.1.Samērā kluss, neilgs, arī augsts (par skaņu).
PiemēriVējš šņāc, un lietus birst nemitīgi.. sīkā, sakapātā troksnī uz galvu, uz drēbēm.
- Vējš šņāc, un lietus birst nemitīgi.. sīkā, sakapātā troksnī uz galvu, uz drēbēm.
- Zālē kāds pagrūž krēslu, un citreiz tik sīkais troksnītis tagad šķiet pērkonam līdzīgs.
- Viņa sīkā, drebulīgā balstiņa izskanēja tik traģiski, ka Anna neviļus iesmējās.
5.Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā). Tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
PiemēriSīks tirgotājs.
- Sīks tirgotājs.
- Sīks namīpašnieks.
- Sīkais preču ražotājs.
- Viss vairums sīkāko un nabagāko [saimnieku] turēja viņu [Brīviņu] par augstprātīgu, lai gan galvenais iemesls tur bij parastā skaudība pret bagāto.
- ..atzīmētas sekojošas šķiras un slāņi uz laukiem: 1) laukstrādnieki, 2) pusproletārieši, 3) trūcīgā vai sīkā zemniecība, 4) vidējā zemniecība un 5) lauku buržuāzija.
- ..nabadzīgo rajonos dzīvojošie strādnieki, sīkie ierēdņi, paputējušie amatnieki u. tml. dzimstības līmeņa ziņā vairāk nekā divkārt pārsniedza bagātos..
5.1.Tāds, kam ir samērā niecīgas darbības iespējas (ražošanā, tirdzniecībā) – par uzņēmumu, pasākumu u. tml.
PiemēriSīks amatniecības uzņēmums.
- Sīks amatniecības uzņēmums.
- Sīks rūpals.
6.Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
PiemēriSīks strīds.
- Sīks strīds.
- Sīks nedarbs.
- Sīks huligānisms.
- Sīka zādzība.
- Visu šo nedēļu, kamēr es lasīju «Balto grāmatu», man bija svētki.., kas neizšvirkst sīkās izdarībās..
- Sīkie mājas darbi nogurdina visvairāk. Ienācējs nepamanītu, ka te vairākas stundas kāds cilvēks strādājis.
6.1.Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
PiemēriSīks mērķis.
- Sīks mērķis.
- Sīks iegansts.
- Sīkas intereses.
- Sīka ikdiena.
- Zelmu iejūsmināja sīks atgadījums, nejauši noklausīta saruna..
- Jūrkalnē sabraukušie katrs dzīvoja savu sīko dzīvi ar vienu vienīgu mērķi - aizbēgt..
- ..vārdi ir pārāk sīki, lai šo lielo [jūras] skaistumu pienācīgi izteiktu.
6.2.Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku).
PiemēriSīks melis.
- Sīks melis.
- Sīks zaglis.
- ..Skaidrīte jutās sīka un nevērtīga Justa priekšā..
7.Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
PiemēriViņas notrulinājās mājas dzīves vienpusībā, pārvērtās par sīkām, aprobežotām egoistēm..
- Viņas notrulinājās mājas dzīves vienpusībā, pārvērtās par sīkām, aprobežotām egoistēm..
7.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSīka patmīļa.
- Sīka patmīļa.
- Mēs esam darba biedri, un tāpēc nedrīkst būt vietas sīkām jūtiņām, skaudībai, greizsirdībai.
- ..Ķupuciema kādreizējā zvejniekpuikas tagadējās dzīves plašais vēriens, neizsīkstošā enerģija un prasme strādāt Jēkabsonam dūrās.. kā dzelksnis sirdī, liekot tai pūžņot sīkā ļaunumā.
8.Tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
PiemēriSīka instrukcija.
- Sīka instrukcija.
- Sīka informācija.
- Vienmēr viņai bij vissīkākās ziņas par to, kā Liena aug, kā grāmatu mācās, kādus brunčus valkā un kā saimniece viņu ganos baro.
- Sīkāki pētījumi veltīti arī [Latvijas] saldūdeņu un jūras zvejniecībai, mājaušanai, podniecības darba rīkiem un paņēmieniem.
Stabili vārdu savienojumiSīka maluma (arī sīkmaluma) milti. Sīka vienība. Sīks gariņš.
- Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti — Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Sīka vienībasar. — Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
- Sīks gariņšsar. — Necils, neievērojams cilvēks.
Avoti: 7-1. sējums