sīksts
sīksts -ais; s. -a, -ā
sīksti apst.
1.Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
PiemēriSīksts koks.
1.1.Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
PiemēriSīksta mīkla.
2.Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izturīgs, neatlaidīgs.
Piemēri..līvu vīri izrādījās sīksti un nelokāmi, tādus viņus bija veidojusi šejienes skaudrā daba un skarbais kāpu ļaužu liktenis.
2.1.Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
PiemēriSīksts raksturs.
2.2.Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriViņš [matrozis] bija mazliet pāri vidējam augumam, sauss, bet spēcīgi veidotiem pleciem un sīkstiem muskuļiem, kas rotājās zem krekla katru reizi, kad viņš izdarīja kādu kustību un mainīja ķermeņa stāvokli.
2.3.Spēcīgs, izturīgs (par augiem).
Piemēri..kur vēl labāk nekā jūras krastā vērot, kā sīkstās priedes lepni spītē vējiem un vētrām?
2.4.Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
PiemēriSīksta cīņa.
3.Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
PiemēriKaimiņi un pušelnieki krusttēvu pazina kā sīkstu cilvēku, kurš lēti nelaida graša no pirkstiem laukā.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekas nav norimis, nav nogūlis. Joprojām maize ir un sviests, un alkatība sīksta.
Stabili vārdu savienojumiSīksta dzīvība. Sīksts (arī ciets, stiprs) kā krams.
Avoti: 7-1. sējums