sīksts
sīksts -ais; s. -a, -ā
sīksti apst.
1.Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
PiemēriSīksts koks.
- Sīksts koks.
- Sīksta koksne.
- Sīkstas saknes.
- Sīksta gaļa.
- Gailenes zupai pievieno reizē ar makaroniem, jo ilgi vārītas gailenes ir sīkstas.
- Kamēr viena roka turas pie laivas malas, otra snaikstās ap meldriem. Satver vienu, lūst, saliecas, bet pušu netrūkst. Sīksts.
- sal. Plānā ledus kārtiņa līgojās zem kājām kā purva sūna, bet nelūza, mīksta un sīksta kā kurpju āda.
- pārn. Neredzamām, bet sīkstām, zaļoksnējām šķiedrām vienoti laikmeti un paaudzes, tautu cīņa un darbs.
1.1.Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
PiemēriSīksta mīkla.
- Sīksta mīkla.
- Sīkstā nokalnes mālā man šķīdoņa laikā stieg kājas..
- Andrejs Upīts nāk no Skrīveru apkārtnes, kur sīkstā zeme veidojusi sīkstus raksturus, tādus kā Robežnieku Mārtiņš..
- Kaut gan konfekte bija cieta, sīksta un tikai drusku salda, Juris to košļāja un valstīja pa muti ar milzīgu baudu.
2.Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izturīgs, neatlaidīgs.
Piemēri..līvu vīri izrādījās sīksti un nelokāmi, tādus viņus bija veidojusi šejienes skaudrā daba un skarbais kāpu ļaužu liktenis.
- ..līvu vīri izrādījās sīksti un nelokāmi, tādus viņus bija veidojusi šejienes skaudrā daba un skarbais kāpu ļaužu liktenis.
- Latviešu zemnieks ir sīksts: savu zemi viņš neatstāj, neaizmirst gadu simteņiem.
- «Mana māte bija šuvēja, izturīga un sīksta, viņa viena izaudzināja mūs, trīs bērnus - dēlu un divas meitas.»
- Zvirbulis sīkstais par vēju vairs nebēdā, Skrejot pār kupenām augstām.
2.1.Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
PiemēriSīksts raksturs.
- Sīksts raksturs.
- ..ļaudis brīnījās par veco Dzeidzuku, par viņa sīksto spēku un izturību, bet viņš klusēja, tecināja sveķus Valdupes apgaitā, tīrīja stigas..
- Šai mirklī viņš apskauda Valdi, apskauda viņa veiksmi darbā, viņa mūžīgo nopietnību un sīksto gribu.
- Ar visu nocietināto gribu un notrulinātiem nerviem viņam [nošaušanu gaidot] salka pārskrien. Dzīvības instinkts ir brīnum sīksts..
2.2.Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriViņš [matrozis] bija mazliet pāri vidējam augumam, sauss, bet spēcīgi veidotiem pleciem un sīkstiem muskuļiem, kas rotājās zem krekla katru reizi, kad viņš izdarīja kādu kustību un mainīja ķermeņa stāvokli.
- Viņš [matrozis] bija mazliet pāri vidējam augumam, sauss, bet spēcīgi veidotiem pleciem un sīkstiem muskuļiem, kas rotājās zem krekla katru reizi, kad viņš izdarīja kādu kustību un mainīja ķermeņa stāvokli.
2.3.Spēcīgs, izturīgs (par augiem).
Piemēri..kur vēl labāk nekā jūras krastā vērot, kā sīkstās priedes lepni spītē vējiem un vētrām?
- ..kur vēl labāk nekā jūras krastā vērot, kā sīkstās priedes lepni spītē vējiem un vētrām?
- Vējš skrēja grūdieniem un atsevišķām brāzmām... Kārkli bija sīksti: tie locījās līdz zemei, bet nelūza.
2.4.Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
PiemēriSīksta cīņa.
- Sīksta cīņa.
- Sīksti aizstāvēties.
- Mūsējie pavirzījušies uz priekšu. Vācieši izrādījuši sīkstu pretestību.
- ..dzīves grūtību sīkstās pārvarēšanas spēks it kā kļuvis par Ziedoņa mākslinieka personības augšanas mērauklu.
3.Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
PiemēriKaimiņi un pušelnieki krusttēvu pazina kā sīkstu cilvēku, kurš lēti nelaida graša no pirkstiem laukā.
- Kaimiņi un pušelnieki krusttēvu pazina kā sīkstu cilvēku, kurš lēti nelaida graša no pirkstiem laukā.
- Saimniece -..sīksta kā velns, ne pati drīkst ēst, ne gājējiem dod..
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekas nav norimis, nav nogūlis. Joprojām maize ir un sviests, un alkatība sīksta.
- Nekas nav norimis, nav nogūlis. Joprojām maize ir un sviests, un alkatība sīksta.
Stabili vārdu savienojumiSīksta dzīvība. Sīksts (arī ciets, stiprs) kā krams.
- Sīksta dzīvība — Saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
- Sīksts (arī ciets, stiprs) kā krams — 1. Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).2. Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
Avoti: 7-1. sējums