sīkt1
sīkt [sìkt] sīcu, sīc, sīc, pag. sīcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriCitādi viss klusu, tik vien odi sīkdami un dīkdami dzied man ap ausīm un nāsīm...
2.parasti 3. pers. Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriVentilators sīc.
3.parasti 3. pers. Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriTvaiks sīc.
3.1.Par izšautām lodēm, šāviņiem.
PiemēriBez bailēm viņas iet, kur lodes sīc..
4.Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
PiemēriUģis izslējās lepni... «Cs-s-s!...» atspēries stingri savilktajos grožos, viņš klusi sīca caur zobiem.
4.1.trans.
PiemēriTur diena plaukst un raso, Ik mirdzošs puteklīts Tur vijas un viļņo ap tevi, Klus-klusu dziesmiņu sīc.
4.2.trans.; sar. Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt. Apnicīgi dziedāt.
PiemēriUn tā katru dienu [Daina] lidinās apkārt, sīkdama gluži kā lapsene: «Raiti, cik tu neglīti esi uzrakstījis latviešu valodas mājās darbu! Vai tu nevarēji kārtīgi izmācīties ģeogrāfiju?»
4.3.Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriPie katra elpas vilciena [bērnam] degunā sīc - ka tikai nav saķēris iesnas!
5.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriZēni nāk un sēstas vietā. Nemiers sabiezē kā tvans, liekas, drīz jau skanēs zvans. Skola sīc kā liela spietā.
Avoti: 7-1. sējums