sīkt1
sīkt [sìkt] sīcu, sīc, sīc, pag. sīcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriCitādi viss klusu, tik vien odi sīkdami un dīkdami dzied man ap ausīm un nāsīm...
- Citādi viss klusu, tik vien odi sīkdami un dīkdami dzied man ap ausīm un nāsīm...
- Uzmācīgi sīc muša, pret rūti atsizdamās.
- ..āboliņš stāvēja sazaļojis, vieglu tvaiku apņemts. Svaiga medus smarža plūda no viņa. Dūca kamenes, sīca bites...
- pārn. Dvēsle [dvēsele] kā mušiņa sīc, Zirnekļa ieķerta, trīc?
2.parasti 3. pers. Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriVentilators sīc.
- Ventilators sīc.
- Transformators sīc.
- Stieples sīc vējā.
- Ragavu slieces sīc.
- Klausulē sīc.
- Lampa pašķība, klusu, nemitīgi sīc.
- ..sīc tējkanna uz plīts.
- Mašīna traucās ar pilnu jaudu. Uz saulē sakarsušā asfalta savādi sīca riepas.
3.parasti 3. pers. Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriTvaiks sīc.
- Tvaiks sīc.
- Nebija arī ilgi, kad lielas, smagas lietus lāses sāka sīkdamas vien krist.
- Viļņi pēc viļņiem rindām skrēja uz malu, mezdami baltas putu gubas, lauzās krākdami, šņākdami un sīkdami, kā milzu katlā vārīdamies..
- Kailie krūmi sīc smagā vējā.
3.1.Par izšautām lodēm, šāviņiem.
PiemēriBez bailēm viņas iet, kur lodes sīc..
- Bez bailēm viņas iet, kur lodes sīc..
- Viņš.. kaujas brīdī grūtākā, Kad pretī ložu spieti sīc, Sev citus prata pacelt līdz..
4.Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
PiemēriUģis izslējās lepni... «Cs-s-s!...» atspēries stingri savilktajos grožos, viņš klusi sīca caur zobiem.
- Uģis izslējās lepni... «Cs-s-s!...» atspēries stingri savilktajos grožos, viņš klusi sīca caur zobiem.
4.1.trans.
PiemēriTur diena plaukst un raso, Ik mirdzošs puteklīts Tur vijas un viļņo ap tevi, Klus-klusu dziesmiņu sīc.
- pārn. Tur diena plaukst un raso, Ik mirdzošs puteklīts Tur vijas un viļņo ap tevi, Klus-klusu dziesmiņu sīc.
4.2.trans.; sar. Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt. Apnicīgi dziedāt.
PiemēriUn tā katru dienu [Daina] lidinās apkārt, sīkdama gluži kā lapsene: «Raiti, cik tu neglīti esi uzrakstījis latviešu valodas mājās darbu! Vai tu nevarēji kārtīgi izmācīties ģeogrāfiju?»
- Un tā katru dienu [Daina] lidinās apkārt, sīkdama gluži kā lapsene: «Raiti, cik tu neglīti esi uzrakstījis latviešu valodas mājās darbu! Vai tu nevarēji kārtīgi izmācīties ģeogrāfiju?»
- Salums: Ieņēmies vienu dziesmu, viņš to sīc no rīta līdz vakaram kā ods, tā ka nelabi paliek klausoties.
4.3.Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriPie katra elpas vilciena [bērnam] degunā sīc - ka tikai nav saķēris iesnas!
- Pie katra elpas vilciena [bērnam] degunā sīc - ka tikai nav saķēris iesnas!
5.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriZēni nāk un sēstas vietā. Nemiers sabiezē kā tvans, liekas, drīz jau skanēs zvans. Skola sīc kā liela spietā.
- Zēni nāk un sēstas vietā. Nemiers sabiezē kā tvans, liekas, drīz jau skanēs zvans. Skola sīc kā liela spietā.
- ..koki sīc bišu pilni, un liepas zied aizaugušu upju malās.
- ... gaidītais klusums neiestājās. Visapkārt dunēja, sīca, smilkstēja un vaidēja zeme un gaiss. Pāri kalnam ciešās ierindās slīdēja angļu bumbvedēju armādas..
Avoti: 7-1. sējums