sīkumains
sīkumains -ais; s. -a, -ā
sīkumaini apst.
1.Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
PiemēriSīkumains cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriSīkumains strīds.
2.Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā). Neievērojams, sīks.
PiemēriVēstures paralēles šai darbā [lugā] ir par gauži niecīgu konkrētu sava laika ikdienas dzīves notikumu, akcentētā laikmetīgā aktualitāte pavisam šaura, pat sīkumaina.
Avoti: 7-1. sējums